Akadēmiskais centrs
“Vēža skrīninga priekšrocības ir acīmredzamas vai vismaz tām tādām vajadzētu būt. Skrīningus finansē no valsts līdzekļiem, tie ir neinvazīvi un parasti nesāpīgi. Ir izveidoti noteikumi, kā rīkoties noviržu no normas gadījumā, un aicinājumi piedalīties skrīningā ir viegli pieejami. Kamēr jūs apspriedīsiet teorētiskos pamatus, arī par vēža skrīninga īstenošanu un nākotnes uzlabošanu visā Eiropā, mani kolēģi un es koncentrējamies uz šī svarīgā darba praktisko pusi,” uzsvēra ārste-ginekoloģe A. Levite.
Viņa piebilda, ka labākā ārstēšanas forma ir profilakse, tādēļ speciālistu uzdevums ir skaidrot vēža skrīninga nozīmi, īstenot skrīningus, apspriest rezultātus ar pacientiem un mudināt viņus atgriezties uz nākamo pārbaudi.
“Diemžēl mēs arvien biežāk sastopamies ar pieaugošu neuzticību varas iestādēm, tostarp medicīnas un zinātnes jomā. Mūsdienu pasaule ir kļuvusi neticami sarežģīta, un cilvēkiem ir grūti pilnībā izprast visu jautājumu kontekstu. Šī neskaidrība bieži izraisa bailes. Vienaldzība un vienkāršu risinājumu meklēšana — neviena no tām neveicina racionālu uzvedību,” sacīja A. Levite.
Viņa atgādināja, ka vēža skrīnings un priekšvēža bojājumu agrīna ārstēšana glābj dzīvības. Tas ir neapstrīdamais fakts, tādēļ jākomunicē ar sabiedrību tādā veidā, kas emocionāli uzrunā pēc iespējas vairāk cilvēku. Zinātnieki bieži sagaida, ka cilvēki pieņems racionālus lēmumus, taču cilvēki ir arī emocionāli.
“Statistika var norādīt uz izglābto dzīvību skaitu, pateicoties skrīningam, agrīnai ārstēšanai vai vakcinācijai, bet tie ir tikai skaitļi — bez personīgiem stāstiem vai sejām. Savukārt medicīniskās neveiksmes vienmēr tiek saistītas ar konkrētiem cilvēkiem — bērniem, māmiņām, radiniekiem —, kuri mums ir tuvi,” atgādināja A.Levite.
Viņa uzsvēra, ka svarīga ir godīga komunikācija un caurspīdīgums, jo zinātne nav statiska, tā ir nepārtraukts process. Turklāt atbilžu sniegšanas prakse, salīdizinot ar to, kāda tā bija desmit gadus atpakaļ, ir attīstīta un uzlabota laika gaitā.
“Neskatoties uz pagātnes neveiksmēm, zinātne vienmēr ir centusies sniegt vislabākās iespējamās atbildes, ņemot vērā pašreizējās zināšanas un apstākļus. Kad cilvēki izjūt godīgumu, uzticība rodas dabiski,” minēja A. Levite.
Vēl svarīgs jautājums ir datu vākšana un uzraudzība. "Kamēr daudzi cilvēki bez vilcināšanās dalās ar personīgu informāciju, fotogrāfijām un viedokļiem sociālajos tīklos, viņi bieži izrāda skepsi, daloties ar datiem ar valsts iestādēm. Cilvēkiem ir tiesības zināt, kā tieši tiek izmantoti viņu dati", atzina A. Levite.
“Caurspīdīgums un godīgums ir galvenie faktori uzticības veidošanā. Lielākā daļa no mums tiecas dzīvot garu, veselīgu dzīvi. Nodrošināt uz pierādījumiem balstītas, kvalitatīvas vēža skrīninga programmas, kas pieejamas visiem Eiropas pilsoņiem, ir rūpīgi pārdomāts ieguldījums nākotnē. Mūs sagaida arvien lielāki izaicinājumi turpmākajās desmitgadēs, piemēram, novecošana, dzimstības samazināšanās, klimata pārmaiņas, pieaugoša migrācija kara vai dabas katastrofu dēļ. Veselīga populācija būs būtiska Eiropas nākotnei. Ja mēs ticam atbildīgiem pilsoņiem, mums arī jāmudina rūpēties par savu veselību, kas ietver nepieciešamo dzīvesveida izmaiņu veikšanu un regulāru vēža skrīningu,” uzsvēra A. Levite.
Dr. Andra Levite ir ārste-ginekoloģe, kura strādājusi dažādās medicīnas iestādēs gan Latvijā, gan ārzemēs.
