Akadēmiskais centrs
“Jau vairākus gadus ir zināms, ka dažādi apkārtējas vides parametri ietekmē kognitīvo un mentālo veselību. Sesijā, kuru vadīju, tika prezentēti jauni dati par to ietekmi. Tā kā viens no Starptautiskās Apkārtējās Vides Epidemioloģijas Biedrības mērķiem bija dot iespēju jaunajiem zinātniekiem parādīt savus pētījumus, šajā sesijā arī redzējām daudz darbu, kurus izmantos jaunu doktora disertāciju izstrādē,” sacīja LU KPMI vadošā pētniece, epidemioloģe un LU Akadēmiskās maģistra programmas “Epidemioloģija un Medicīniskās statistika” vadītāja Liliāna Civjāne (Lilian Tzivian).
Vienā no sesijas prezentācijām tika apskatīta labvēlīgas apkārtējās vides aprēķināšana un tās saistība ar mentālās veselības problēmām – depresiju, depresīvajiem simptomiem, trauksmi, dažāda veida kairinājumiem.
“Viens no nosacījumiem, lai samazinātu iespēju mentāliem traucējumiem, ir princips "3-30-300" – no sava dzīvokļa logiem jābūt redzamiem vismaz 3 kokiem, 30% no ceļiem apkārt mājai jābūt piemērotiem sporta aktivitātēm, tuvākajam parkam jābūt ne vairāk kā 300 m attālumā. Ja šo nosacījumu piemēro Latvijas iedzīvotāju dzīves apstākļiem, var apgalvot, ka dzīvojam daudz labvēlīgākos apstākļos salīdzinājumā ar citu valstu iedzīvotājiem,” uzsvēra Liliāna Civjāne (Lilian Tzivian).
Pirms konferences L.Civjāne (Lilian Tzivian) kopā ar kolēģiem no Kopenhāgenas Universitātes (Dānija), Novi Sad Universitātes (Serbija), Plovdivas Medicīnas Universitātes (Bulgārija) un Varšavas Tehnoloģiju Universitātes (Polija) organizēja darbnīcu “Vides taisnīgums Eiropā: novērst plaisu attiecībā uz gaisa piesārņojuma ietekmi uz veselību starp austrumiem un rietumiem”. Tajā tika apspriesti jautājumi par gaisa piesārņojuma radītajām problēmām Austrumeiropā, gaisa kvalitātes atbilstību Pasaules Veselības Organizācijas normām un jaunākajām vadlīnijām. Kopā ar studentiem tika apspriesti iemesli atšķirīgajām gaisa piesārņošanas samazināšanas pieejām Austrumu un Rietumeiropā.
.){kind=link}