28. maijā Latvijas Universitātes Akadēmisko centru Torņakalnā apmeklēja Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, kura tikās ar LU rektoru Gundaru Bērziņu, prorektoriem Guntaru Kitenbergu un Enno Enci. Tikšanās laikā LU KPMI pārstāvji viesus iepazīstināja ar mākslīgā intelekta (MI) izmantošanu medicīnā.

“Mākslīgais intelekts medicīnā ir ļoti aktuāla tēma - prognozē, ka MI medicīnas risinājumu pasaules tirgus katru gadu palielināsies par 40%, līdz 2029. gadam sasniedzot 173 miljardus ASV dolāru apjomu. Medicīnā MI ir liels potenciāls datu apstrādē, diagnostikā un prevencijā, mikrobioma analīzē, dažāda veida sensoru datu analīzē ar mērķi atklāt slimības. Šobrīd viens no LU KPMI projektiem, kuros nodarbojas ar MI apmācīšanu, ir AIDA – uz mākslīgo intelektu balstīts diagnostikas asistents kuņģa iekaisumu noteikšanai, kurā izmantojam visdažādākos datus, kas varētu palīdzēt atklāt kuņģa vēzi vai dažādus pirmsvēža stāvokļus. Pirmie rezultāti jau ir – sadarbības partnera – Elektronikas un datorzinātņu institūta izstrādātais MI atpazīst audzēju skartās šūnas ar 92% precizitāti. Tas ir paveikts šā gada laikā, bet mēs turpināsim strādāt, lai sasniegtu vēl labāku rezultātu,” prezentācijas laikā sacīja institūta vadošā pētniece Inese Poļaka.

Vēl viens no LU KPMI projektiem, kas saistīts ar MI izmantošanu, ir Eiropas Komisijas finansētais projekts LUCIA – plaušu vēža agrīna diagnostika.

“Plaušu vēzis ir viens no bīstamākajiem audzējiem, kas šobrīd pārsvarā tiek diagnosticēts novēloti, turklāt ne vienmēr agrīnās tā stadijās iespējams nošķirt ļaundabīgu audzēju no neļaundabīga, tāpēc sagaidāms, ka MI būs liela nozīme šajā jomā. Tāpat MI izmantošanas iespējas krūts, kolorektālā un dzemdes kakla vēža skrīningā tiks apskatītas līdz šim lielākajā mūsu projektā EUCanScreen,” sacīja M.Leja.

LU KPMI vadošā pētniece, bioētikas speciāliste Signe Mežinska uzsvēra, ka medicīnā pētnieki jau sen sadarbojas ar sociālo zinātņu pārstāvjiem, kuri nodrošina ētisko aspektu analīzi, jo nav iespējams iedomāties MI rīku attīstību bez pastāvīgas ētisko aspektu uzraudzīšanas.

“Mums ir nepārtraukti jāanalizē, lai MI sistēmas būtu drošas, pārredzamas, nediskriminējošas un videi draudzīgas, jo MI nepieciešami arī lieli elektroenerģijas resursi. MI izstrādē Eiropā kopš 2019. gada ir pieņemtas ētikas pamatnostādnes. Lai tās ieviestu praksē, mums vēl ļoti daudz jāstrādā, pievēršot uzmanību arī tādam aspektam, kāda veida datus izvēlēties MI apmācīšanai, lai tas varētu palīdzēt ikvienai sabiedrības daļai,” uzsvēra S.Mežinska.
 

Dalīties