Akadēmiskais centrs
Foto: (no kreisās) darba zinātniskā vadītāja asoc. prof. Alinta Hegmane, pētniece Evita Gašenko, profesors Dr.med. Mārcis Leja.
E.Gašenko promocijas darba izstrādes gaitā iegūti jauni dati, kuriem ir būtiska loma situācijā, kad Eiropas Komisijas Padome vērtē iespējas ieviest visās Eiropas Savienības valstīs ar augstu un vidēju saslimstību ar kuņģa vēzi (kāda ir Latvijā) populācijas līmeņa profilakses programmas.
Pētījumā iegūti dati par gaistošiem savienojumiem, kurus izdala audzēja audi, kas ir viens no vissarežģītākajiem, kā arī literatūrā retāk aprakstītajiem gaistošo biomarķieru pētījuma veidiem. Aprakstīti arī gaistošie organiskie savienojumi, kuri augstākā koncentrācijā sastopami smēķētājiem un H.pylori infekcijas gadījumā. Iegūtie dati eventuāli ļaus turpināt pētījumus par to lomu un ceļiem audzēja šūnu metabolismā.
Pirmo reizi Latvijas pacientu un kontroles grupu dati ir iekļauti plašos starptautiskos epidemioloģiskos pētījumos, vērtējot kuņģa vēža attīstības riska faktorus – H.pylori asociāciju ar dzimumu un smēķēšanu. Pirmo reizi iegūti dati par kuņģa vēža saistības biežumu ar Epšteina-Barra(EBV) vīrusu Latvijā.
Pamatojoties uz Latvijas pacientu materiāla analīzi, ir publicēts viens no nedaudzajiem ziņojumiem pasaulē, kurā atspoguļota EBV infekcijas lomas asociācija ar kuņģa vēža pacientu dzīvildzi. Pētījuma ietvaros aprakstīta 5p13 un 8q24 hromosomu lokusu asociācija ar kuņģa vēzi (otrais pētījums, kas apraksta šo hromosomu pārmaiņas Eiropā), pirmo reizi noteikti vairāki viena nukleotīda polimorfismi, kā arī pirmo reizi atspoguļota regulatora asociācija ar MOBAT7 gēnu. Pacientu izelpā, kombinējot divas metodes: protonu pārneses reakcijas lidojuma laika noteikšanu ar masu spektrometriju, aprakstīti trīs līdz šim zināmi ar KV asociēti gaistošie biomarķieri un 12 jauni. Iegūtie dati eventuāli ļaus turpināt pētījumus par to lomu KV diagnostikā.
“Ir veikts ļoti pedantisks, milzīga apjoma darbs, ņemot vērā gan pētījumā izmantoto rakstu skaitu, gan E. Gašenko iesaistīšanos starptautiskajos zinātniskajos pētījumos, kuros viņa pārstāvēja Latviju. Pirmo reizi iegūti dati par Epšteina-Barra vīrusa lomu Latvijas kuņģa vēža pacientu populācijā. Analīze veikta ciešā sadarbībā ar ASV Nacionālā Vēža institūta ekspertiem. Būtiski, ka liela darba daļa bija iespējama, izmantojot daudzu gadu garumā RAKUS un LU Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta kopīgi veidoto biobankas kolekciju. Novēlu turpināt šo darbu arī turpmāk un iesaistīties arī pedagoģiskās aktivitātēs,” uzsvēra viens no darba vadītājiem M.Leja.
Darba recenzenti: Prof., Dr.med. Aldis Puķītis, Latvijas Universitāte; Dr.med. Elīna Sīviņa, Rīgas Stradiņa Universitāte; Prof., Dr.med. Tamara Matysiak-Budnik, Gremošanas slimību institūts, Nantes Universitātes slimnīca, Francija.
 profilakses iespēju izpēte, tostarp izmantojot gaistošo marķieru diagnostikas principu” zinātnes doktora grāda iegūšanai medicīnas un veselības zinātnēs, klīniskās medicīnas nozarē, onkoloģijas un hematoloģijas apakšnozarē aizstāvēja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ķīmijterapijas speciāliste Evita Gašenko. Darba zinātniskie vadītāji: profesors Dr.med. Mārcis Leja un profesore Dr.med., asoc. Prof. Alinta Hegmane.){kind=link}