Žurnālā Helicobacter tiek publicēts raksts "Būtisku atšķirību trūkums starp Helicobacter pylori inficēto personu kuņģa-zarnu trakta mikrobu populācijas struktūru pirms un divus gadus pēc viena izskaušanas gadījuma" ("Lack of significant differences between gastrointestinal tract microbial population structure of Helicobacter pylori infected subjects before and two years after a single eradication event").

Saskaņā ar jaunākajām aplēsēm 80% Latvijas iedzīvotāju ir inficēti ar Helicobacter pylori, tādējādi palielinās viņu uzņēmība pret daudzām kuņģa un zarnu trakta slimībām. 1. rindas H. pylori izskaušanas terapija ietver ārstēšanu ar klaritromicīnu kombinācijā ar amoksicilīnu vai metronidazolu un protonu sūkņa inhibitoru. Tomēr potenciālās nevēlamās sekas, ko šāda terapija izraisa mikrobiomam, nav pietiekami pētītas.

Šī pētījuma mērķis bija novērtēt H. pylori izskaušanas ilgtermiņa ietekmi uz cilvēka kuņģa-zarnu trakta mikrobiomu.

Pētījumā tiek secināts, ka starp indivīdiem pirms un pēc izskaušanas terapijas pastāv nelielas globālas atšķirības kopienas līmenī; tomēr mikrobiomu struktūra ir vairāk saistīta ar specifiskiem parametriem, nevis pašu izskaušanas terapiju.

Rakstu ir iespējams apskatīt ŠEIT.

Pētījums tiek finansēts ERAF projekta Nr. 1.1.1.1/16/A/272 “H.pylori eradikācijas kursa ilglaicīgā ietekme uz zarnu trakta mikrobiomu un skrīnēšanas sistēmas izstrāde paplašināta spektra beta laktamāzes kodējošo gēnu noteikšanai feču paraugos" ietvaros

Dalīties