
Saskaņā ar jaunākajām aplēsēm 80% Latvijas iedzīvotāju ir inficēti ar Helicobacter pylori, tādējādi palielinās viņu uzņēmība pret daudzām kuņģa un zarnu trakta slimībām. 1. rindas H. pylori izskaušanas terapija ietver ārstēšanu ar klaritromicīnu kombinācijā ar amoksicilīnu vai metronidazolu un protonu sūkņa inhibitoru. Tomēr potenciālās nevēlamās sekas, ko šāda terapija izraisa mikrobiomam, nav pietiekami pētītas.
Šī pētījuma mērķis bija novērtēt H. pylori izskaušanas ilgtermiņa ietekmi uz cilvēka kuņģa-zarnu trakta mikrobiomu.
Pētījumā tiek secināts, ka starp indivīdiem pirms un pēc izskaušanas terapijas pastāv nelielas globālas atšķirības kopienas līmenī; tomēr mikrobiomu struktūra ir vairāk saistīta ar specifiskiem parametriem, nevis pašu izskaušanas terapiju.
Rakstu ir iespējams apskatīt ŠEIT.
Pētījums tiek finansēts ERAF projekta Nr. 1.1.1.1/16/A/272 “H.pylori eradikācijas kursa ilglaicīgā ietekme uz zarnu trakta mikrobiomu un skrīnēšanas sistēmas izstrāde paplašināta spektra beta laktamāzes kodējošo gēnu noteikšanai feču paraugos" ietvaros