LU pētnieki: Latvijā trūkst inovatīvu metožu iedzīvotāju piesaistei vēža skrīningam

Vēža skrīnings ir uz iedzīvotāju reģistra datiem balstīta veselības aprūpes programma, lai laikus atklātu pirmsvēža slimības un vēzi agrīnajās stadijās. Zinātnieki diskusijā bija vienisprātis – lai iedrošinātu iedzīvotājus piedalīties vēža skrīningā, valstij jāķeras pie daudz netradicionālākām un arī interesantākām metodēm. Kā uzsvēra pētnieki, skrīnings ir ļoti efektīvs slimību novēršanai populācijā, taču Latvijā pagaidām tam nav lielas atsaucības. [...]
Kā LU “Zinātnes kafejnīcā” skaidroja zinātnieki, lai samazinātu krūts vēža esamību populācijā, sieviešu atsaucībai uz skrīninga izmeklējumiem vajadzētu būt vismaz 70%. Tikai šogad pirmo gadu Latvijā izdevies sasniegt 43% sieviešu atsaucību, savukārt līdz šim tā bijusi nieka 30 līdz 36%. Vēl vājāki rādītāji ir dalībai resnās zarnas vēža skrīningā - tam atsaukušies vien 10% Latvijas iedzīvotāju.
Kā labo piemēru, uz ko Latvijai raudzīties skrīninga popularizēšanā, pētnieki izcēla Skandināvijas valstis un arī Slovēniju. “Slovēnijas labā pieredze ar ļoti lielu iedzīvotāju atsaucību skrīningā slēpjas inovatīvā pieejā iedzīvotāju uzaicināšanā. Ja mums Latvijā aizsūta baltu vēstuli, tad slovēņi savā uzaicinājuma sistēmā iesaista tādus speciālistus kā ugunsdzēsējus un frizierus,” stāstīja Daiga Šantare, LU Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta (KPMI) vadošā pētniece. “Netradicionālas idejas un pieejas aicinu izmantot visās jomās, arī iedzīvotāju uzaicināšanā un informēšanā, ne tikai zinātnē. Rezultāts būs, ja domās ārpus rāmjiem,” viņa uzsvēra.
Savukārt LU KPMI direktors Mārcis Leja akcentēja, ka skrīningā un izmeklējumos lielā mērā atslēgas vārds ir kvalitāte: “Mēs rājam iedzīvotājus par to, ka viņi neiet uz nekvalitatīviem izmeklējumiem, kaut arī valsts tos apmaksā. Jautājums drīzāk ir, kā nodrošināt kvalitātes sistēmu. Valstiskā līmenī ir jāizstrādā kritēriji, kuru nav, jāveido datu bāzes, kuru arī nav, datu bāzē jāapvieno dažādu speciālistu darba rezultāti, kas šobrīd nav iespējams, un tikai tad var izvērtēt efektivitāti un normāli samaksāt izmeklējuma veicējam. To ir izdarījusi Slovēnija, bet neesam izdarījuši mēs.”
Pētnieki apliecināja, ka skrīningam ir ļoti liela nozīme cilvēku veselības saglabāšanā. [...] 
Neinvazīvas diagnostikas metodes gan neatteicas tikai uz audzēju savlaicīgas diagnostikas iespējām – tās var izmantot arī citu slimību atklāšanā. Dažu metožu izmantošana sagaidāma tuvākā vai tālākā nākotnē, bet citas - izmantojam jau šodien. [...]
[...] LU KPMI direktors Mārcis Leja savā prezentācijā uzsvēra, ka dažādas slimības noteikt varēs arī ar gaistošiem izelpas marķieriem. “Pasaulē ir nopietni zinātniski raksti, kuros analizēts, ka suņi spēj saost vēzi. Tā ir realitāte, kas pierādīta, piemēram, zarnu, plaušu un krūts vēža gadījumos. Japānā pat pastāv skolas, kur suņus apmāca vēzi saost, bet Izraēlā – privātprakses, kur klīnikā suņi tiek izmantoti,” klausītājus pārsteidza M. Leja.
Tomēr viņš uzreiz piebilda, ka ar šādu diagnostiku būtu daudz problēmu – suņi nogurst, suņu ožas atšķiras, tāpēc pētnieki drīzāk gribētu izveidot ko tādu, kas standartizētā veidā spētu saost slimību un suni aizstāt. “Šī metode tiešām varētu strādāt – dažādu slimību laikā organismā rodas metabolas izmaiņas, kuras varētu noķert dažādos organisma substrātos, piemēram, asinīs, fēcēs, urīnā un, protams, arī izelpā,” uzsvēra M. Leja, piebilstot, ka izelpas gaiss satur aptuveni desmit tūkstošus dažādu gaistošu organisku vielu, pēc kurām varētu meklēt, vai tās raksturīgas konkrētai slimībai.
Jau šobrīd ir zināmas principiālas pieejas, kā izelpas gaisu analizēt, piemēram, ar gāzes hromatogrāfiju un mass-spektroskopiju vai arī ar sensoru tehnoloģijām, ko varētu līdzīgi kā suni apmācīt atšķirt slimu no vesela cilvēka. Arī LU piedalījusies šādos pētījumos: “Mums bija iespēja strādāt ar vairākiem pasaules vadošajiem centriem, kur kuņģa vēža analīzes gadījumā tika atrasta virkne ar vielām, kas bija vairāk kuņģa vēža pacientiem nekā nebija. Taču ne vienmēr varam apgalvot, ka šīs vielas raksturīgas konkrētam audzējam, jo, salīdzinot ar līdzīgiem datiem Ķīnā, vielas bija atšķirīgas,” pētījuma rezultātus skaidroja M. Leja.
Pēc pētnieku aplēsēm, jau šobrīd ne tikai vienu, bet pat 17 dažādas slimības iespējams noteikt pēc izelpas analīzes. “Viens pūtiens aparātā, un varam uzzināt visu cilvēka veselības stāvokli par dažādām slimībām, kas viņam ir jau šobrīd un kas – vēl tikai draud,” slimību diagnostiku nākotnē iezīmēja M. Leja.
Ieskicē ideālu diagnostiku
Zinātnieki bija vienisprātis – ir jāatrod ideāls skrīninga organizācijas veids, lai tas būtu mērķa grupai, medicīnas personālam un valstij visefektīvākais. Turklāt tāds, kas apmierinātu gan pašu ārstu un pētnieku, gan, pats galvenais, pacienta vēlmes.
Kādus testus tad pacienti vēlētos? “Pirmkārt, lai tie būtu vienkārši lietojami, ērti un droši. Otrkārt, tiem būtu jābūt pēc iespējas ātrāk un bez liela diskomforta veicamiem, kā arī - pēc iespējas nekaitīgākiem. Svarīgi arī, lai tie neprasītu ilgstošu sagatavošanos un, protams, lai tie nebūtu invazīvi,” uzskaitīja Daiga Šantare, uzsverot, ka šobrīd pētnieki pie tādu izstrādes aktīvi turpina darbu.
"Zinātnes kafejnīcas" mērķis ir raisīt brīvu diskusiju neformālā vidē par sabiedrību interesējošiem zinātnes jautājumiem. Tā ir iespēja tikties ar attiecīgās jomas ekspertiem un uzdot viņiem jebkuru interesējošu jautājumu un noskaidrot līdz šim neizprasto par kādu konkrētu zinātnes jomu.

(Ziņas teksts fragmentāri pārbublicēts no LU Komunikācijas un inovāciju departamenta darbinieces  Aijas Pakalnas ievietotās ziņas LU mājas lapā 10.11.2017.) ; Foto: Toms Grīnbergs, LU Komunikācijas un invoāciju departaments.