Zarnu rezistomas indukcijas nozīme pēc H. pylori izskaušanas terapijas ir ilgstoši apspriests teamts, un pieejamā informācija ir pretrunīga; parasti tiek uzskatīts, ka normāla zarnu mikrobiota tiek atjaunota 3–6 mēnešus pēc ārstēšanas ar antibiotikām. Tādēļ GISTAR pētījuma ietvaros Latvijā tika veikts randomizēts kontrolēts klīniskais pētījums, novērtējot zarnu mikrobiotas izmaiņas pirms un 6 mēnešus pēc divu H. pylori izskaušanas ārstēšanas shēmu ievadīšanas. Iegūtie rezultāti liecina, ka zarnu rezistoms saglabājās palielināts vismaz 6 mēnešus pēc 14 dienu klaritromicīnu saturošas shēmas, kas netika novērots amoksicilīnu/bismutu saturošajās ārstēšanas un kontroles grupās. Pamatojoties uz šī pētījuma rezultātiem, pētnieki ierosina, ka ikreiz, kad tiek ieviestas jaunas, uz antibiotikām balstītas terapijas shēmas, piemēram, kuņģa vēža profilaksei, iepriekš jāizpēta ilgtermiņa ietekme uz zarnu rezistences indukcijas potenciālu.
Pētījums veikts ERAF (Eiropas Reģionālā attīstības fonda) 1.1.1.1. pasākuma "Praktiskas ievirzes pētījumi" 2. kārtas ietvaros, projekta ID Nr. 1.1.1.1/18/A/184 "H.pylori eradikācijas shēmas optimizācija masveida kuņģa vēža prevencijas pasākumiem"