Akadēmiskais centrs
Saskaņā ar PVO datiem, kuņģa vēzis ir trešais biežākais ar vēzi saistīto nāves gadījumu cēlonis pasaulē, Eiropas Savienībā – ceturtais. Augstākie rādītāji novēroti Austrumeiropā, tostarp Latvijā, kurā vīriešu mirstības līmeņa radītājs no šī vēža ir visaugstākais ES. Kuņģa vēzis bieži tiek diagnosticēts vēlīnā stadijā, tādēļ tas joprojām ir grūti izārstējams. Lai uzlabotu šo statistiku, ir nepieciešamas jaunas diagnostikas metodes un pieejas, kas ļautu diagnosticēt kuņģa vēzi agrīnā stadijā un neprasītu neērtus vai nepatīkamus izmeklējumus.
Izelpas un citām uz gaistošo organisko savienojumu (GOS) balstītām analīzēm ir liels potenciāls šīs problēmas risināšanā, jo tās ir ērtākas pacientiem un izmaksā mazāk nekā endoskopija un uz biopsiju balstīta analīžu pieeja. Informācija, kas saistīta ar pacienta ēšanas paradumiem, dzīvesveidu, slimības vēsturi, hronisku H. pylori infekciju, ģenētiskiem un citiem faktoriem, ir būtiska riska noteikšanai, prognozei, agrīnai konstatēšanai un diagnostikai, kā arī kuņģa vēža profilaksei. Tāpēc projekta mērķi bija saistīti ar šiem faktoriem, un tika veikti pētījumi, lai iegūtu zināšanas, kas palīdzētu uzlabot pašreizējās kuņģa vēža atklāšanas metodes.
Cilvēka organisms dažādos procesos (gan tipisks metabolisms, gan vēža šūnu metabolisms u.c.) izdala GOS, un to ķīmiskā analīze var kalpot kā neinvazīvs līdzeklis vairāku slimību, tostarp kuņģa vēža, diagnostikai un monitoringam. Tomēr līdz šim nav pievērsta pienācīga uzmanība GOS izcelsmei kuņģa vēža gadījumā un mikrobiotai kā GOS avotam. Šī projekta mērķis bija pētīt GOS, kurus potenciāli izdala kuņģa veselie un vēža skartie audi, kā arī iespējamo saistību starp kuņģa audu izcelsmes GOS un kuņģa mikrobiotas izcelsmes GOS, lai nošķirtu potenciālo biomarķieru izcelsmi un uzlabotu agrīnu kuņģa vēža atklāšanu. Lai noteiktu GOS vēža un nevēža audos, kuņģa saturā un elpā, tika veikta gāzu hromatogrāfijas-masspektrometrijas analīze. Turklāt, lai identificētu ar vēzi saistītos biomarķierus un to avotus, tika veikts salīdzinājums starp GOS, kurus izdala kuņģa vēža audi un veselie audi. Tas savukārt var atvieglot jaunu metožu un iekārtu izstrādi vēža skrīningam un agrīnai atklāšanai. Papildus tika veikta korelācijas analīze starp izelpā noteiktajiem GOS gāzu hromatogrāfijas-masspektrometrijas analīzē un to pašu pētījuma dalībnieku zarnu mikrobiotas sastāvu kuņģa vēža un kontroles grupās. Tā kā tika atklāta noteikta saistība starp mikrobiotu un GOS izelpā, kā arī atšķirības starp kuņģa vēža un kontroles pacientiem, šāds virziens varētu būt perspektīvs tālākajai izpētei un skrīninga metožu izstrādei, kas varētu būt balstītas uz elektroniskajiem deguniem, kas nomaina sarežģītāko gāzu hromatogrāfijas-masspektrometrijas analīzi. Tāpēc papildu izpēte viekta arī arelektroniskā deguna iekārtu, nosakot tās spējas noteikt vienu no svarīgākajām kuņģa mikrobiotas baktērijām kuņģa vēža attīstībā – Helicobacter pylori. Projekts radīja jaunas zināšanas par kuņģa mikrobiotu un GOS, kā arī GOS atšķirībām kuņģa vēža un kontroles grupās, kas varētu nākotnē veicināt iekārtu izstrādi agrīnai vēža atklāšanai.
Žurnālā „Molecules” projekta sasniegtie rezultāti ir prezentēti pētnieciskajā rakstā ar nosaukumu ,,Vēža gaistošie marķieri izelpā – vai tie varētu būt zarnu mikrobioma pazīmes?”
Programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.2. pasākuma “Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts” ERAF projekts Nr. 1.1.1.2/VIAA/3/19/495 "Kuņģa mikrobioma un gaistošo organisko savienojumu sakarības izpēte agrīnai kuņģa vēža diagnostikai"
 realizētais pēcdoktorantūras projekts “Kuņģa mikrobioma un gaistošo organisko savienojumu sakarības izpēte agrīnai kuņģa vēža diagnostikai” (1.1.1.2/VIAA/3/19/495).){kind=link}