LU konference
EUROHELICAN projekts – Kuņģa vēža izplatības mazināšanas paātrināšana Eiropā ar Helicobacter pylori izskaušanu– ir līdzfinansēts Eiropas Savienības EU4Health programmas ietvaros. Projekta gaitā ir demonstrēts, ka “skrīninga un ārstēšanas” stratēģija būtu jāievieš kā jauna preventīva programma, lai samazinātu kuņģa vēža izplatību. Projekts sākās 2022. gada novembrī un turpināsies līdz 2025. gada aprīļa beigām. Projekta koordinators ir Slovēnijas Sabiedrības veselības institūts (NIJZ). Partnerinstitūcijas ir Mariboras Veselības centrs dr. Adolfa Drolca (ZD MB), Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūts (LU MDZF KPMI), Pasaules Veselības organizācijas Starptautiskā vēža izpētes aģentūra (IARC/PVO) un Nantes Universitātes slimnīca (NANTES).
Kuņģa vēzis joprojām ir nopietna sabiedrības veselības problēma visā pasaulē. Eiropā vērojamas būtiskas ģeogrāfiskas atšķirības kuņģa vēža izplatības rādītājos. 89% gadījumu no nekardiālā kuņģa vēža gadījumi saistīti ar H.pylori infekciju. Lielākais slogs ir Austrumeiropas un Dienvideiropas reģionos. Kuņģa vēzim Eiropā ir slikta prognoze – 5 gadu relatīvā izdzīvošana svārstās no 19% līdz 30%. Neskatoties uz neseniem ārstēšanas uzlabojumiem, izdzīvošanas rādītāji daudzās Eiropas valstīs pēdējo desmit gadu laikā nav būtiski uzlabojušies.
Ņemot vērā kuņģa vēža radīto slogu, H.pylori infekcija ir loģisks mērķis uz ko vērst preventīvas darbības. H.pylori “skrīninga un ārstēšanas” stratēģijas ieviešanas izpēti atbalsta pēdējās starptautiskās rekomendācijas kā arī Eiropas Komisijas politikas dokumenti par vēža novēršanu.
Līdz šim neviena Eiropas valsts nav ieviesusi kuņģa vēža profilakses stratēģiju vai organizētu H.pylori vai kuņģa vēža skrīningu. Kavēšanās galvenokārt saistīta ar ilgstošām šaubām par H.pylori “skrīninga un ārstēšanas” stratēģijas ieviešanas piemērotību un atsaucību valsts līmenī, kā arī bažām par iespējamām ar plašu antibiotiku lietošanu saistītām blaknēm, kuras nesenie pētījumi ir atspēkojuši. Projekta mērķis ir pārvarēt šos šķēršļus un stiprināt veselības veicināšanu ES, īstenojot Eiropas Vēža apkarošanas plāna mērķus, uzsvaru liekot uz H.pylori izraisīta kuņģa vēža novēršanu.
EUROHELICAN projekta vispārējais mērķis ir izvērtēt populācijā balstītas skrīninga un ārstēšanas stratēģijas ieviešanas piemērotību H.pylori infekciju novēršanai un kuņģa vēža profilaksei Eiropā.Pilotpētījums par “skrīninga un ārstēšanas” stratēģiju Slovēnijā.
Prof. Dr. Bojan Tepeš, projekta zinātniskais koordinators, stāstīja par Slovēnijā notiekošo pilotpētījumu. Pilotpētījuma mērķis bija novērtēt H.pylori infekcijas skrīninga (noteikšanas) un ārstēšanas taktikas īstenošanas iespējas vispārējā veselības aprūpē un atsaucību jaunu cilvēku vidū. Sākotnēji uz H.pylori noteikšanu tika uzaicināti 5 500 iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 34 gadiem, kuri bija reģistrēti pie ģimenes ārsta Mariboras dr. Adolf Drolc Sabiedrības Veselības centrā. Vēlāk pētījumu paplašināja, aptverot arī citus ieinteresētos šīs vecuma grupas iedzīvotājus. Dalībnieki aizpildīja anketu un veica IgG seroloģisko testu. Pozitīvu rezultātu gadījumā tika veikts apstiprinošs elptests H.pylori infekcijas noteikšanai. Visiem pacientiem ar apstiprinātu infekciju tika nozīmēta 14 dienu antibiotiku terapija. Terapijas efektivitāte tika pārbaudīta ar atkārtotu elptestu vienu mēnesi pēc ārstēšanas.
Rezultāti: no uzaicinātajiem piedalījās 24%. Seroloģiskā testēšana tika veikta 1 919 cilvēkiem, pozitīvs rezultāts bija 269 (14%).. Cilvēkiem ar pozitīvu rezultātu tika piedāvāts elptests. No tiem, kas veica elptestu H. pylori infekcijas apstiprināšanai, 83,1% rezultāts bija pozitīvs. Šie pacienti saņēma antibiotiku kursu H.pylori infekcijas izskaušanai, un baktērija tika izskausta lielākai daļai pacientu - 95,7%.
Ilgtermiņa ietekmes pētījums Latvijā
Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta pētniece Danute Ražuka-Ebela stāstīja par Latvijā notiekošo izpēti “Helicobacter pylori skrīninga un ārstēšanas stratēģijas iespējamo negatīvo ilgtermiņa efektu novērtēšana Latvijā”. Projektā ietvaros tika apsekoti Latvijā notiekošā GISTAR pētījuma dalībnieki no pieciem reģionāliem pētījuma centriem. Šie cilvēki GISTAR pētījumā iekļauti pirms 5 līdz 11 gadiem, kad bija 40 līdz 64 gadi, un daļa saņēma antibiotiku kursu H.pylori izskaušanai. Dalībnieki tika apsekoti no 2023. gada rudens, sasniedzot 2 000 dalībnieku mērķi 2024. gada jūnijā. Dalībniekiem, kuriem pētījuma ietvaros tika veikta H.pylori infekcijas ārstēšana tika veikts elptests. No visiem dalībniekiem, līdzīgi kā pie iekļaušanas GISTAR pētījumā, tika ievākta informācija par uzturu un citiem dzīvesveida paradumiem, medicīnas vēsturi, tika veikti ķermeņa mērījumi un paņemtas asins analīzes.
Izpētes mērķis ir izvērtēt, vai H.pylori skrīninga un ārstēšanas stratēģijas pielietošana vidēja vecuma cilvēku populācijā ir saistīta ar kādiem nevēlamiem ilgtermiņa efektiem.
Īpaša uzmanība tika pievērsta sekojošam: ar sirds un asinsvadu sistēmu saistīti nopietni notikumu (sirds infarkts, insults u.c.) un cukura diabēta izplatība, gastroezofageālās atviļņa slimības izplatības pieaugums vai pasliktināšanās, svara un ķermeņa masas indeksa pieaugums, ar metabolismu un iekaisumu saistītu marķieru pasliktināšanos asinīs.
Veicot sākotnējo izpēti, tika salīdzināti dalībnieki, kuri tika iekļauti H.pylori skrīninga un ārstēšanas grupā ar tiem, kuri netika, kā arī dalībnieki, kuri saņēma ārstešanas kursu ar antibiotikām ar tiem, kuri to nesaņēma. Sākotnējā izpētē dalībnieka piederība H.pylori skrīninga un ārstēšanas grupai, kā arī infekcijas ārstēšanas veikšana nebija saistīta ar kādu no iepriekš minētajiem nelabvēlīgajiem notikumiem.
Šobrīd laboratorijā tiek analizēti asins paraugi, kas paņemti tagad un kad dalībnieks tika iekļauts GISTAR pētījumā (pirms pieciem līdz vienpadsmit gadiem). Paraugos tiks noteikti ar metabolismu un iekaisumu saistīti marķieri un tiks salīdzinātas to izmaiņas starp minētajām grupām.
Vadlīniju izstrāde IARC/PVO ekspertu grupas ietvaros
Dr. Jin Young Park prezentēja stāstīja par vadlīniju izstrādi H.pylori skrīninga un ārstēšanas ieviešanai populāciju līmenī. 2025. gada 17.–19. februārī Starptautiskā Vēža izpētes āģentūrā (IARC) notika trīs dienu sanāksme, kurā piedalījās 33 eksperti no 21 valsts. Tikšanās mērķis bija vienoties par pamatnostādnēm “skrīnings un ārstēšana” stratēģijas ieviešanai kuņģa vēža primārajā profilaksē.
Tikšanās rezultātā tapušajā ziņojumā tiks aplūkoti H.pylori un kuņģa vēža epidemioloģija, stratēģiju ietekme, esošo vadlīniju pārskats, novērtējums par valstu vajadzībām un gatavību profilakses programmas ieviešanai, skrīninga metodes un ārstēšanas pieejas, antibiotiku izmantošana, kvalitātes nodrošināšanas pasākumi un izmaksu efektivitātes apsvērumi.
Projekta rezultāti
Projekta rezultāti palīdzēs politikas veidotājiem noteikt prioritātes veselības aprūpē, kur ieviest H.pylori skrīningu un ārstēšanu, ņemot vērā efektivitāti, iespējamību, pieņemamību un potenciālos riskus. Tas sekmēs kuņģa vēža izplatības samazināšanu Eiropā un palīdzēs novērst mirstību un darba spēju zudumu. Infekcijas izskaušana samazinās arī citu ar H.pylori saistītu slimību slogu, piemēram, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas, dispepsiju, dzelzs deficīta anēmiju un dažus idiopātiskas trombocitopēniskas purpuras gadījumus.
Augstie kuņģa vēža un ar to saistītas mirstības rādītāji gan Latvijā, gan Slovenijā padara šos rezultātus īpaši nozīmīgus jaunu profilakses un skrīninga programmu plānošanai.
EUROHELICAN – Kuņģa vēža izplatības mazināšanas paātrināšana Eiropā, izskaužot Helicobacter pylori infekciju
Vadošais partneris: Slovēnijas Sabiedrības veselības institūts
Projekta partneri: Mariboras Veselības centrs dr. Adolfa Drolca, Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūts, Pasaules Veselības organizācijas Starptautiskā vēža izpētes aģentūra, Nantes Universitātes slimnīca.
EUROHELICAN tiek finansēts Eiropas Savienības EU4Health programmas ietvaros.
Atruna: Šeit paustie viedokļi atspoguļo tikai autoru viedokļus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai HaDEA nostāju. Ne Eiropas Savienība, ne HaDEA nav atbildīgas par šo saturu.
Projekts ir saņēmis finansējumu no Eiropas Savienības programmas EU4Health saskaņā ar dotācijas līgumu Nr. 10107994
