
Ar mērķi atklāt un pierādīt jaunu skrīninga metožu efektivitāti kuņģa un zarnu vēžu agrīnai atklāšanai un profilaksei augsta vēža izplatības reģionos 2013. gada oktobrī tika uzsākts pētījums GISTAR (Gastric cancer prevention study by predicting atrophic gastritis/kuņģa zarnu trakta audzēju novēršanas pētījums, agrīni atklājot atrofisku gastrītu un resnās un taisnās zarnas bojājumus).
Līdz iekļaušanas perioda beigām - 2023. gadam - tajā piedalījušies 11 223 Latvijas iedzīvotāji. Šo Eiropā unikālo pētījumu, kas notiek tikai Latvijā un līdz šim Latvijas medicīnā ir viens no ilgākajiem un visaptverošākajiem, veic Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūts (LU KPMI) profesora, gastroenterologa Mārča Lejas vadībā.
Pētījuma GISTAR dalībnieki, kuriem konstatēja kuņģī mītošo baktēriju H.pylori, saņēma ārstēšanas kursu to izskaušanai jeb eradikācijai. Šobrīd tiek veikta atkārtota dalībnieku apsekošana, kas turpināsies līdz 2026. gada februārim. Aicināšana uz atkārtotu vizīti ir pabeigta Cēsīs (332 dalībnieki), Alūksnē (331 dalībnieks), Ludzā (546 dalībnieki) un Saldū (548 dalībnieki), Rēzeknē(774 dalībnieki).
Daļa GISTAR pētījuma dalībnieku bija saņēmuši ārstēšanas kursu H.pylori izskaušanai – tagad pētījumu centros tiek veikts īpaši izstrādāts elptests, lai noteiktu, vai baktērijas izskaušana bijusi veiksmīga, jo H.pylori uzskata par vienu no kuņģa vēža izraisītājiem. Visiem dalībniekiem paņemtas asins analīzes, kurās plānots noteikt dažādus ar iekaisumu un vielmaiņu saistītus parametrus. Šīs analīzes veiks arī paraugos, kas paņemti dalībniekiem pirms deviņiem gadiem un sasaldētā veidā glabājas laboratorijā. Veco un jauno analīžu rezultāti tiks salīdzināti. Tiks izpētīts, vai starp izmaiņām analīzēs un ar veselību saistītos notikumos ir kāda saistība ar H.pylori izskaušanas medikamentu lietošanu.
Visiem dalībniekiem tika piedāvāts veikt fēču imūnķīmisko testu lai noteiktu slēpto asiņu klātbūtni izkārnījumos un tiem, kam bija pozitīvs tests, tika ieteikts veikts kolonoskopiju jeb resnās zarnas izmeklēšanu. Šī izmeklējuma laikā var konstatēt polipus-veidojumus, kuru noņemšana mazina resnās zarnas vēža attīstības risku.
Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta pētniece, gastroenteroloģe Dr.med Danute Ražuka-Ebela uzsvēra, ka pašlaik Eiropā trūkst efektīvas kuņģa vēža skrīninga metodes, tāpēc GISTAR pētījums ir unikāls ne vien Latvijas, bet arī Eiropas mērogā: “Ar tā palīdzību tiek meklētas jaunas stratēģijas kuņģa vēža mirstības samazināšanai augsta riska zonās, pie kādas pieder arī Latvija. Līdzšinējie pētījumi liecina, ka kuņģī mītošās un kuņģa vēža attīstību veicinošās baktērijas H.Pylori izskaušana kuņģa vēža izraisītu nāves gadījumu skaitu varētu samazināt pat par 40%. Tāpēc būtiski atrast veidus, kā šo profilaksi realizēt praksē.”
“Absolūtos skaitļos kopējais jaunatklāto kuņģa vēža gadījumu skaits Eiropā pieaug, un Eiropas Savienības Padome ir ieteikusi ieviest skrīninga programmas reģionos ar augstu saslimstību un mirstību. Latvija pilnībā atbilst šādai nelabvēlīgai statistikai. Tomēr Eiropā joprojām nav izveidotas nevienas organizētas kuņģa vēža skrīninga programmas. Lai gan pastāv vairāki veidi, kā samazināt kuņģa vēža radīto slogu, pagaidām šķiet, ka helikobaktēriju (H.pylori) infekcijas “meklēt un ārstēt” stratēģija varētu būt vispiemērotākā Eiropai. Pašlaik tiek sagaidīts, ka tādi projekti kā GISTAR, EUROHELICAN, TOGAS un EUCanScreen sniegs nepieciešamos pierādījumus, ar kādām metodēm vislabāk samazināt kuņģa vēža risku. Iegūtie rezultāti būs nozīmīgi ne tikai Latvijai, bet arī citām Eiropas valstīm ar līdzīgu statistiku, kā arī valstīm ārpus Eiropas. Jau šobrīd zinām, ka ne tikai Eiropā, bet arī pasaulē GISTAR pētījuma dati sniegs būtisku jaunu informāciju. “ uzsvēra profesors Mārcis Leja.
Pētījumā GISTAR iegūtie dati tiek izmantoti arī citos pētījumos:
TOGAS (Towards Gastric Screening implementation in the European Union jeb Ceļā uz kuņģa vēža skrīninga īstenošanu Eiropas Savienībā);
EUROHELICAN (Accelerating gastric cancer reduction in Europe through Helicobacter pylori eradication jeb Kuņģa vēža izplatības mazināšanas paātrināšana Eiropā ar Helicobacter pylori izskaušanu);
EUCanScreen (European Joint Action on Cancer Screening jeb Vienotā rīcība vēža skrīninga programmu ieviešanai)
Pirms centra atvēršanas notika mācības tā darbiniekiem, kuru laikā jaunie darbinieki tika iepazīstināti ar pētījuma mājaslapu, datu lietošanas un drošības noteikumiem, GISTAR datu vadības sistēmu, pētījuma protokolu, pētījuma dalībnieku iekļaušanas kārtību un praksē apguva standartprocedūras.
LU KPMI vadošais pētnieks Dr.sc.ing. Sergejs Paršutins centra darbiniekus iepazīstināja ar datu ievades sistēmām, drošības noteikumiem un datu glabāšanas nosacījumiem, bet LU KPMI vecākā eksperte Aiga Rūdule informēja par īpašajām projekta prasībām, sasniedzamajiem rezultātiem un kvalitātes kontroli, kā arī par pētījuma GISTAR dizainu, mērķiem un uzdevumiem.
Lekciju par iespējām kuņģa vēža izraisītās mirstības samazināšanā un Eiropas perspektīvu šajos jautājumos lasīja GISTAR pētījuma zinātniskais vadītājs, LU KPMI direktors, gastroenterologs un Latvijas Universitātes profesors Mārcis Leja.