Pētījuma rezultātus izmantos kuņģa vēža skrīninga vadlīniju ieviešanai Eiropas Savienībā. Pirmoreiz GISTAR pētījuma centrs Rēzeknē tika atvērts 2017. gadā, septiņus gadus vēlāk pētījuma centrs atvērts otro reizi, kurā līdz 2025. gada 6. februārim uz apsekošanu ieradās 774 pētījuma dalībnieki.

Foto: Matīss Markovskis

Ar mērķi atklāt un pierādīt jaunu skrīninga metožu efektivitāti kuņģa un zarnu vēžu agrīnai atklāšanai un profilaksei augsta vēža izplatības reģionos 2013. gada oktobrī tika uzsākts pētījums GISTAR (Gastric cancer prevention study by predicting atrophic gastritis/kuņģa zarnu trakta audzēju novēršanas pētījums, agrīni atklājot atrofisku gastrītu un resnās un taisnās zarnas bojājumus). Līdz iekļaušanas perioda beigām - 2023. gadam - tajā piedalījušies 11 223 Latvijas iedzīvotāji.
Šo Eiropā unikālo pētījumu, kas notiek tikai Latvijā un līdz šim Latvijas medicīnā ir viens no ilgākajiem un visaptverošākajiem, veic Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūts (LU KPMI) profesora, gastroenterologa Mārča Lejas vadībā. 
Pētījuma GISTAR dalībniekiem, kuriem konstatēja kuņģī mītošo baktēriju H.pylori, saņēma ārstēšanas kursu to izskaušanai jeb eradikācijai. Šobrīd tiek veikta atkārtota apsekošana cilvēkiem vecumā no 40 līdz 64 gadiem, kas turpināsies līdz 2026. gada februārim. Aicināšana uz atkārtotu vizīti ir pabeigta Cēsīs (332 dalībnieki), Alūksnē (331 dalībnieks), Ludzā (546 dalībnieki) un Saldū (548 dalībnieki). 
Daļa dalībnieku GISTAR pētījumā bija saņēmuši ārstēšanas kursu H.pylori izskaušanai – tagad pētījumu centros tiek veikts speciāls elptests lai noteiktu, vai izskaušana bijusi veiksmīga. Visiem dalībniekiem paņemtas asins analīzes, kurās tuvākā nākotnē tiks noteikti dažādi ar iekaisumu un vielmaiņu saistīti parametri. Šīs analīzes tiks veiktas arī paraugos, kas paņemti dalībniekiem pirms deviņiem gadiem un sasaldētā veidā glabājas laboratorijā. Veco un jauno analīžu rezultāti tiks salīdzināti. Tiks izpētīts, vai starp izmaiņām analīzēs un ar veselību saistītos notikumos ir kāda sakarība ar H. pylori izskaušanas medikamentu lietošanu. Tāpat arī tiks izvērtēts, vai ir kādas sakarības ar to, ka H. pylori infekcija netiek ārstēta.
Visiem dalībniekiem tika piedāvāts veikt fēču imūnķīmisko testu lai noteiktu slēpto asiņu klātbūtni izkārnījumos un tiem, kam bija pozitīvs tests, tika ieteikts veikts kolonoskopiju jeb resnās zarnas izmeklēšanu. Šī izmeklējuma laikā var konstatēt polipus jeb veidojumus, kuru noņemšana mazina resnās zarnas vēža attīstības risku.
Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta pētniece, gastroenteroloģe Dr. med Danute Ražuka-Ebela uzsvēra, ka pašlaik Eiropā trūkst efektīvas kuņģa vēža skrīninga metodes, tāpēc GISTAR pētījums ir unikāls ne vien Latvijas, bet arī Eiropas mērogā: “Ar tā palīdzību tiek meklētas jaunas stratēģijas kuņģa vēža mirstības samazināšanai augsta riska zonās, pie kādas pieder arī Latvija. Līdzšinējie pētījumi liecina, ka kuņģī mītošās un kuņģa vēža attīstību veicinošās baktērijas H.Pylori izskaušana kuņģa vēža izraisītu nāves gadījumu skaitu varētu samazināt pat par 40%. Tāpēc būtiski atrast veidus, kā šo profilaksi realizēt praksē.”
“Absolūtos skaitļos kopējais jaunatklāto kuņģa vēža gadījumu skaits Eiropā pieaug, un Eiropas Savienības Padome ir ieteikusi ieviest skrīninga programmas reģionos ar augstu saslimstību un mirstību. Latvija pilnībā atbilst šādai nelabvēlīgai statistikai. Tomēr Eiropā joprojām nav izveidotas nevienas organizētas kuņģa vēža skrīninga programmas. Lai gan pastāv vairāki veidi, kā samazināt kuņģa vēža radīto slogu, pagaidām šķiet, ka helikobaktēriju (H.pylori) infekcijas “meklēt un ārstēt” stratēģija varētu būt vispiemērotākā Eiropai. Pašlaik tiek sagaidīts, ka tādi projekti kā GISTAR, EUROHELICAN, TOGAS un EUCanScreen sniegs nepieciešamos pierādījumus, kāds varētu būt vispiemērotākais kuņģa vēža riska mazināšanas veids. Iegūtie rezultāti būs nozīmīgi ne tikai Latvijai, bet arī citām Eiropas valstīm ar līdzīgu statistiku, kā arī valstīm ārpus Eiropas. Jau šobrīd zinām, ka ne tikai Eiropā, bet arī pasaulē GISTAR pētījuma dati sniegs būtisku jaunu informāciju. “ uzsvēra profesors Mārcis Leja.

Pētījumā GISTAR iegūtie dati tiek izmantoti arī citos pētījumos:

  • TOGAS (Towards Gastric Screening implementation in the European Union jeb Ceļā uz kuņģa vēža skrīninga īstenošanu Eiropas Savienībā jeb);
  • EUROHELICAN (Accelerating gastric cancer reduction in Europe through Helicobacter pylori eradication  jeb Kuņģa vēža izplatības mazināšanas paātrināšana Eiropā ar Helicobacter pylori izskaušanu);
  • EUCanScreen (European Joint Action on Cancer Screening jeb Vienotā rīcība vēža skrīninga programmu ieviešanai)

EK programmas ,,ES-veselībai” projektu “Ceļā uz kuņģa vēža skrīninga īstenošanu Eiropas Savienībā” (Towards Gastric Cancer Screening Implementation in the European Union, TOGAS) (projekts ir saņēmis finansējumu no Eiropas Savienības programmas EU4Health saskaņā ar dotācijas līgumu Nr. 101101252) paredzētās Lauku centra darbības projektā ,,Daudzcentru randomizēts pētījums kuņģa vēža izraisītas mirstības samazināšanai, veicot H.pylori eradikāciju un nosakot pepsinogēnu līmeni (GISTAR)”.



 

Dalīties